Laiks. Tas ir tas, kas mums pastāvīgi pietrūkst. Nepietiek laika pavadīt kopā ar ģimeni un bērniem. Nepietiek laika, lai lasītu grāmatu. Ik pa laikam man pat nav laika piezvanīt tēvam un mātei. Bet šeit ir pats dīvainākais, tam, ko mēs ļoti nevēlamies darīt, mēs pastāvīgi vismaz samazinām laiku. Tie ir īslaicīgi paradoksi. Laiks skrien nepielūdzami, un mēs visi domājam par nākamo, ka mums vēl daudz kas priekšā un tērējam niekiem. Atradīsim uz mirkli laiku, lai piebremzētu un pārdomātu, saprastu savas dzīves lietderību (vai bezjēdzību - kam paveicas), nu, paskatieties tikai uz augšu, uz debesīm, sauli, zvaigznēm. Netērējiet savu laiku! Jaunākās spēles "Beyond the Unknown: A Matter of Time" kolekcionāra izdevumā dibinātāji domāja par laiku un nākamo, kas vēl notiks, ja viss tāpat, kādreiz notiks īslaicīgs sabrukums. Un šis Beyond the Unknown: A Matter of Time gaida jūs mūsu portālā pilnīgi bez maksas. Tātad, laipni lūdzam! Lejupielādējiet un izbaudiet! Arheoloģiskajā ceļojumā nākamajos izrakumos tika atrasts zelta sarkofāgs, kas saskaņā ar leģendu piederēja Laika Kungam. Šī sarkofāga četros stūros ir novietoti četri piekūni, kas satur to briesmīgo spēku, kas atrodas iekšā. Pārvadāšanas laikā kuģis, kas veda sarkofāgu, iekrita vētrā un ieskrēja rifos. Kuģis tika salauzts, piekūni tika sabojāti, un ļaunums, kas ilgu laiku bija slēpts sarkofāgā. Kā izrādās, iekšā aizslēgtais var novest pie īslaicīga sabrukuma, sajaucoties pagātnei un tagadnei. Man piezvanīja onkulis un teica, ka uz maniem trauslajiem meitenīgajiem pleciem krīt dāsnā misija glābt pasauli un laiku un atkal to noslēgt sarkofāgā, kam jau bija pienākums tur atrasties, neizkāpjot ārā. Un tas viss tāpēc, ka vēlāk kuģa katastrofa sarkofāgu iemeta pussalā, kurā kādreiz dzīvoja mana ģimene, proti, mana vecmāmiņa un vectēvs. Pārcēlos uz pussalu un tā arī nepaveicās. Nokļuvu vētrā, bet, par laimi, izdzīvoju. Tad es satiku dīvainu vecu vīrieti, kurš bija no kaut kā nobijies, nepārtraukti skatījās apkārt un vienmēr kaut ko teica par sekojošo, ka man vajag pamest šo salu, un tajā pašā laikā. Bet man likās, ka lieta ir skarba, tāpēc nolēmu tam nepievērst uzmanību. Nokļuvu aprūpētāju mājā, kas pārsteidzošā kārtā izskatījās gluži jauna. Ieejot iekšā, es tur ieraudzīju skaistu jaunekli, kurš bija ievainots un noguris gulēja uz gultas.
Izrādījās, ka tas bija mans vectēvs, tikai ļoti atguvies. Viņš man stāstīja par to, ka viņa vecais draugs, bet tagad pēc likteņa gribas Kantello ienaidnieks ir pārņēmis vienu no ērgļiem, kas aizzīmogoja sarkofāgu, un vēlas mainīt pagātni. Kā izrādās, mans vectēvs un tas pats Kantello dievina vienu un to pašu dāmu - Lauru. Un ar īslaicīga haosa palīdzību Kantello vēlas atņemt Lauru Andrē (tas ir mans vectēvs), par simts procentiem mainīt nākotni un, protams (kā gan bez tā varētu būt?), valdīt pār visu pasauli. Bet, ja tas notiks, tad nekādā gadījumā apgaismojuma acu priekšā neparādīsies mani senči, un saskaņā ar to arī es?! Nu man nav! Šāds stāvoklis man nekādi neder! Man jāatrod visi ērgļi un jāatgriež viss normālā stāvoklī. Es devos uz metropoli un atkal satiku kādu izbiedētu veci, kurš turpināja runāt par savu, ka man nekavējoties jāpamet pussala. Viņš pie sienas pielīmēja lidojoša briesmoņa displeju, kuru man jau bija izdevies pāris reizes satikt pussalā. Tāpēc es domāju, ka bez Kantello man vajadzēs karot arī ar viņiem. Es atradu sava vectēva ienaidnieka veikalu un iegāju iekšā. Es uzreiz ieraudzīju vienu no ērgļiem no šī sarkofāga. Bet Cantello mani rupji sagaidīja un teica, ka viņa veikals ir slēgts. Man nekas cits neatlika kā atkāpties, lai neradītu liekas aizdomas. Kad izgāju uz ielas, Kantello veikala 2.stāva balkonā ieraudzīju Lauru – savu vecenīti. Tikai viņai vispār nebija grumbu un figūra bija noslīpēta. Viņa man atsūtīja zīmīti ar lūgumu palīdzēt viņai izkļūt no Kantello. Viņš iekārtoja viņu otrajā stāvā un aizslēdza istabu ar atslēgu, kas bija tikai viņam vienā eksemplārā. Bet drīz viņam bija jādodas prom, un viņš varēja brīvi iekļūt savā mājā. Ko es steidzos darīt. Es palīdzēju Laurai, citiem vārdiem sakot, vecmāmiņai, izlīst no mazās istabas. Viņa un mans vectēvs satikās viņa mūzikas veikalā. Cik viņi bija skaisti un laimīgi! Taču man bija jāiet tālāk, jo ar katru minūti manas dzemdības iespējas kļuva arvien mazākas. Man paveicās atvērt pilsētas vārtus un virzīties tālāk savos meklējumos. Es nolaidos uz mola, uz kuras mans vectēvs paziņoja par tikšanos. Bet tiklīdz es viņu ieraudzīju, kā šīs spārnotās fūrijas lidoja tieši šeit un aizveda viņu kaut kur. Tagad es joprojām gaidu, lai atrastu savu vectēvu. Bet citu ērgļu meklēšana tomēr ir prioritāte. Piedod vectēvs! Bet vectēvs stāstīja, ka viens no ērgļiem atrodas uz salūzuša kuģa. Es tur nokļuvu un voila! Viens no ērgļiem jau ir manās rokās. Paliek, maz vai par maz, 3. Bet kā es atgriezos no kuģa, kā es atkal redzēju nenormālo vectēvu. Likās, ka viņš man zvana. Un es nolēmu noskaidrot, no kā viņš tik ļoti baidījās. Es viņam sekoju un atrados viņa būdā, kuru Kantello jau bija paguvis aizsniegt un aizdedzināt. Vecais vīrs stāstīja, ka arī viņam esot pretenzijas pret Kantello. Šī iemesla dēļ viņš varēs man palīdzēt izkāpt no salas ar hidroplānu, kas tiek glabāts piestātnē. Un viņš arī teica, ka par to, lai Kantello atstādinātu, ir nepieciešams salabot važas un viņu sasist. Es nezinu, kā tas palīdzēs, bet šobrīd man nav nepieciešams noteikt prioritātes. Tāpēc tagad man jāielaužas smēdē un jālabo važas.
Važas ir salabotas un nu atlicis tikai nedaudz - iežņaugt tajās likumpārkāpēju. Bet tam, lai to paveiktu, sākumam tas ir jāatrod. Un es viņu atradu. Tikai nez kāpēc viņš izrādīja pārākumu un ieslodzīja mani kapsētas kriptā, turklāt iesēdināja bumbu. Bet mana dabiskā inteliģence un attapība palīdzēja man izkļūt no gūsta un turpināt meklējumus. Un viņi mani aizveda uz kādu dīvainu senpilsētu, kas nez kāpēc atgādināja Vecās Grieķijas pilsētiņas drupas. Nu, tas nav tik svarīgi, ja jums ir skarbi mērķi. Tieši šeit es atradu vēl vienu 1. piekūnu. Pēc tam devos uz ūdenskritumu, aiz kura ūdens straumes atradu pēdējo. Kad atgriezos piestātnē, lai atstātu pussalu, Kantello mani tur jau gaidīja ar pistoli rokās. Bet man izdevās apturēt laiku un uzlikt viņam važas. Un Laika Kunga palīgi, spārnotie dusmas, aizveda viņu sev līdzi. Un tas ir pareizi, šāds cilvēks pat nav ar mieru sērot. Sarkofāgs ir salabots, piekūni tiek atgriezti savās vietās, un laiks atkal ir normalizējies. Tagad esmu nomērīts, es nepazudīšu! Tā kā Kantello nevēlējās, lai kāds atstātu pussalu, viņš mīnēja skrejceļu hidroplānam. Bet es esmu spējīga meitene un ātri tiku galā ar atmīnēšanu. Paņēmuši līdzi uz lainera kādu nobijušu vecīti, veiksmīgi pametām pussalu. Un es ceru, ka es šeit vairs neatgriezīšos. Nu, varbūt tikai kā veltījumu viņu dzimtajām vietām. Reizi pāris gados. Bonusa līmenī redzēsi, kā nobiedētais vecais vīrs iepazinās ar Kantello un kas tam tika radīts, lai vairs nekad neatkārtotos īslaicīgs haoss.Šī videospēle ir kārtējais mums visiem tīkamās ERS grupas prāta bērns, tāpēc ilgu laiku būs lieki runāt par spēles krāsainību, reālismu un valdzinājumu (tāds kalambūrs!). Videospēlei ir četri grūtības režīmi, no kuriem pēdējais ir pielāgojams. Žurnāls veidots mobilā telefona formā, kur ir viss - visi ieraksti, aktuālie uzdevumi, karte, saglabātie video un fotogrāfijas. Karte ir interaktīva, taču nedaudz maza, un brīžiem ir grūti ātri atrast vietu, kur šobrīd būtu jātrāpa. Bet tā kā apkārt maz skraida, tad to var atstāt novārtā. Kartēs izem-kolekcionējoši morfingi kopā 20 - dažāda veida pulksteņi. Tos atrast ir ļoti grūti, tāpēc esiet uzmanīgi. Pēc tam ar to palīdzību jūs varat atvērt īslaicīgu portālu. Kā palīgiem jums ir īsts draugs - jauks suns. Viņš varēs palīdzēt atrast pēc smaržas, nokļūt grūti sasniedzamā vietā, rakt dziļi aprakti un veikt citus noderīgus darbus. Spēles laikā fotografējam dažādus salas apskates objektus.
